Igaunijas pirmās atkritumu pārstrādes stacijas, kas atrodas Iru ciemā, ietekme uz nekustamā īpašuma tirgu

Pēc SIA “Vides resursu centrs” pieprasījuma USS MAA, vadošais nekustamo īpašumu vērtēšanas birojs, īpašumu vērtēšanu Igaunijā veic kopš 1998. gada, veica vērienīgu divpakāpju pētījumu par Igaunijas pirmās atkritumu pārstrādes stacijas ietekmi uz nekustamā īpašuma tirgu Iru ciemā laika periodā no 2009. līdz 2016. gadam: 1) pirms Iru atkritumu reģenerācijas stacijas būvniecības (2009–2010); 2) būvniecības periodā (2011–2013); 3) periodā tūlīt pēc būvniecības (2014–2016). Otrās pētījuma daļas analīze – nekustamā īpašuma tirgus izpēte no 2016. līdz 2024. gadam.

USS MAA secinājumi, balstīti uz darījumu analīzi, reģionālajām izmaiņām un intervijām ar vietējiem iedzīvotājiem:

1. Pamatojoties uz datiem, kas iegūti intervijās ar vietējiem iedzīvotājiem, sākotnējās iedzīvotāju bažas (nekustamā īpašuma cena, smakas, vides apdraudējumi utt.) nepiepildījās.

3. Iru ciema nepārtrauktā attīstība ir apstiprinājums, ka nekustamo īpašumu tirgus šajā apgabalā joprojām ir aktīvs.

4. Sākotnēji īpašuma cenas Iru ciemā un tā apkaimē bija konservatīvas. Attīstoties dzīvokļu un māju būvniecībai, salīdzinot ar vidējās cenas pieaugumu par jaunajiem projektiem kopējā nekustamo īpašumu tirgū, Iru ciemā un tā apkaimē cenu pieaugums bija daudz straujāks.

 5. Īpašuma vērtība Iru un apkārtējos rajonos, piemēram, Laiaküla un Loo, ir palielinājusies. Cenu atšķirības salīdzinājumā ar vidējo cenu īpašumiem Tallinas nomalē samazinājušās – no vairāk nekā 15% līdz nedaudz virs 5%.

USS MAA slēdziens: atkritumu pārstrādes elektrostacijai nebija negatīvas ietekmes uz nekustamo īpašumu tirgu analizētajā periodā, tieši otrādi – tā aktivizēja nekustamo īpašumu tirgu.

Saskaņā ar 2011. gada tautas skaitīšanu Iru ciemā dzīvoja tikai 450 cilvēku, ciematā nebija nevienas daudzdzīvokļu ēkas, visi nekustamo īpašumu darījumi bija saistīti ar savrupmājām, māju daļām un zemes gabaliem. Līdz 2013. gadam zemes iegādes tirgus bija pasīvs, pēc tam, nekustamo īpašumu tirgum atgūstoties, sākās nopietna zemes gabalu pārdošana. Gadu no gada zemes gabalu vidējais cenu līmenis pieauga – 2013. gadā darījuma vidējā cena bija 23 750 eiro, līdz 2016. gadam tā bija pieaugusi līdz 39 000 eiro. Pašlaik visi zemes gabali ir pārdoti.

Vietējo iedzīvotāju reakcija uz atkritumu pārstrādes elektrostacijas celtniecību sākotnēji bija negatīva, tika sākta pat tiesvedība, prasot anulēt būvatļauju. Bija bažas par iespējamo atkritumu apjomu un satiksmes pieaugumu, kas varētu apgrūtināt tranzītu, tomēr vēlāk izrādījās, ka ietekme ir daudz mazāka, nekā tika gaidīts. Daudzu pārrunu ceļā ar vietējiem iedzīvotājiem tika panākts kompromiss, kas ļāva turpināt projektu. Tika noteikti trīs punkti, kas tika izpildīti. Pirmais – rūpnīcas attīstītājs Iru ciemā uzcēla kopienas centru, tāds centrs Jõelähtme pagastā bija pirmais. Otrais – tika nomainīta atkritumu izkraušanas vieta, lai novērstu iespējamo smaku izplatīšanos ārpus objekta. Trešais – tika ievērojami samazinātas vietējo iedzīvotāju izmaksas par atkritumiem; tās šobrīd ir vienas no zemākajām Igaunijā. 

Ar pilnu pētījumu var iepazīties šeit