Sniedzot informāciju iedzīvotājiem, projekta īstenotāji balstās datos – mērījumos, aprēķinos, pētījumos, statistikā, uzrādot datu izcelsmi un avotus. Piemēram, emisijas vai normatīvos noteiktas robežvērtības ir konkrēti dati, saņemot atkārtotu jautājumu no iedzīvotājiem atbilde no projekta īstenotājiem nemainīsies, jo tā sagatavota balstoties uz projekta datiem.

Reģenerācijas stacijas atrašanas vieta ir izvēlēta rūpnieciskajā zonā, blakus jau esošajiem objektiem, tostarp TEC-2. Tuvāk Rīgai, jo tā ir vietai, kur rodas atkritumi un vienlaikus iespēja pieslēgties siltumtrasei, lai nodotu saražoto enerģiju. Turklāt piebraucamie ceļi neskar novada dzīvojamo zonu.

Vides resursu centrs jau šobrīd ieklausās iedzīvotāju viedoklī, gan normatīvajos noteiktā kārtībā sabiedriskās apspriešanas ietvaros, gan organizējot tikšanās ar iedzīvotājiem. Sabiedriskās apspriešanas rezultātā projektā tika papildināti notekūdeņu apsaimniekošana, pelnu un izdedžu apsaimniekošana, gaisa monitoringa sistēma, papildināta informācija par reģenerācijai izmantojamajiem atkritumiem – NAIK. Iedzīvotāju ierosinājumu rezultātā uzņēmējs ir publiski apņēmies pēc projekta apstiprināšanas veikt iepriekšēju apkaimes biomonitoringu, papildinājis projektu ar visu kontroles mērījumu datu atspoguļošanu tiešsaistē, uzlabojis projektā iespēju iedzīvotājiem iesaistīties vides uzraudzībā, apņēmies uzstādīt un nodot iedzīvotāju rīcībā mērinstrumentus vides kvalitātes kontrolei.

Zviedrijā pašlaik ir 37 reģenerācijas staciju, Norvēģijā – 18, Somijā – 9. Kopā Eiropā ir vairāk nekā 500 reģenerācijas staciju, tās var redzēt tiešsaistes karte https://www.cewep.eu/interactive-map/

Katrs Latvijas iedzīvotājs gadā rada ap 450 kg atkritumu, tāpēc nav nepieciešamības papildus atkritumu importam. Nešķiroti sadzīves atkritumi šobrīd nonāk Vides resursu centra atkritumu apstrādes rūpnīcā, kur tos atkārtoti pāršķiro. Reģenerācijas rūpnīcas projekta īstenošanas gadījumā, citādi nepārstrādājamos atkritumus sasmalcinās saražojot NAIK un nododot reģenerācijai, nevis noglabāšanai Getliņu poligonā.

“Gren” stacijas jauda ir līdz 200 tūkstoši tonnu atkritumu, Vides resursu centra jauda līdz 143 tūkstošu tonnu. Lai arī šobrīd Latvijā poligonos tiek noglabāti teju 400 tūkstoši tonnu atkritumu, nākotnē, pieņemot nešķirotu atkritumu apjoma samazinājumu, vietējais atkritumu apjoms abām rūpnīcām būs par mazu. Tomēr lai arī gan vienas, gan otras reģenerācijas stacijas pamatkurināmais enerģijas ražošanai paredzēti atkritumi, abām rūpnīcām tehnoloģija ļauj līdzsadedzināšanai izmantot koksnes biomasu, paredzami, ka uzņēmēji izvērtēs rādītājus pie kuriem darbība ir ekonomiski izdevīga.

Nodarboties ar uzņēmējdarbību nav nedz valsts, nedz pašvaldības funkcija. Uz to ir vairākkārt savos ziņojumos norādījusi arī Valsts kontrole. Šādu projektu īstenošanai ir nepieciešamas lielas investīcijas, tie saistīti ar specifiskām nozares zināšanām, un pašvaldības vai valsts iesaiste šādos projektos nedod būtisku pienesumu.

Viennozīmīgi nē, jau dažādās īstenošanas stadijās ir reģenerācijas stacijas Jelgavā un Ventspilī. Tāpat atkritumu reģenerāciju, gan bez enerģijas ieguves, bet cementa ražošanai, jau vairāk nekā piecus gadus veic betona ražošanas uzņēmums Schwenk. Lietuvā, piemēram, pašlaik ir trīs šāda veida stacijas – Klaipēdā, Kauņā un Viļņā.

Atkritumu apsaimniekošanas cena noteikti nepalielināsies, drīzāk otrādi, tā var samazināties, piemēram Igaunijā ir nepārstrādājamajiem sadzīves atkritumiem, kas tiek nodoti reģenerācijai tarifs ir būtiski zemāks nekā tādiem pašiem atkritumiem, ja tie nonāk poligonā. Tas ir tādēļ, ka atkritumu apsaimniekošanas tarifu veido divas būtiskas komponentes – apsaimniekošana (izvešana, infrastruktūra, darba algas utt) un dabas resursu nodoklis, savukārt dabas resursu nodoklis par sadzīves atkritumu noglabāšanu poligonā ir augstāks nekā reģenerācijai. Ja šāda stacija jau strādātu šodien, tas ļautu apmēram par 10-15% samazināt atkritumu apsaimniekošanas tarifu.

Panākt izpratni par reģenerācijas staciju darbību gan attiecībā uz konkrēto Ropažos plānoto reģenerācijas staciju, gan kopumā līdzīgu staciju darbību Eiropā un ieguvumiem, ko šāda reģenerācijas stacija var dot vietējai kopienai, novadam, valstij.

Ropažos plānota reģenerācijas stacija būs ne tikai enerģijas un siltuma ražošanas stacija, bet arī pievilcīgs vides objekts, kura teritoriju varēs izmantot atpūtai gan vietējie iedzīvotāji, gan citi interesenti, jo ir plānots gan skeitparks, gan Latvijas Universitātes augu māja, gan slēpošanas trases, kā arī citas izklaides un laika pavadīšanas iespējas.

Šobrīd “Rīgas siltums” klientiem pārdod siltumenerģiju, kur aptuveni 60% kā kurināmais tiek izmantota dabasgāze. Reģenerācijas stacijas saražotais siltumenerģijas apjoms ļautu samazināt dabasgāzes patēriņu Labā krasta siltumapgādes zonā par 25%. Turklāt, kā viens no Rīgas pilsētas un “Rīgas siltums” stratēģiskajiem mērķiem ir būtiski paplašināt centralizētās siltumapgādes lietotāju skaitu, jo salīdzinot ar maziem nokontrolētiem apkures katliem, lielas centralizētas koģenerācijas stacijas ir videi draudzīgākas un viegli kontrolējamas, īpaši atkritumu reģenerācijas koģenerācijas stacijas.

Atkritumu reģenerācijas rūpnīcu ir plānots būvēt Ropažos, teritorijā, kas paredz rūpniecisku zonējumu. Tam ir vairākas priekšrocības – īsāks ceļš izejvielu pārvadājumiem un efektīvāk risināms pieslēgums kopējai Rīgas rajona siltumapgādei.

Šobrīd norit projekta izstrādes posms. Vēlamies veidot unikālu projektu – īstenojot ES klimata mērķus, samazināt aprakto atkritumu daudzumu poligonos un izveidot jaunu enerģijas avotu, radot no atkritumiem izejvielu, kas ražo siltumu un elektroenerģiju. Rezultāts – lētāka un no Krievijas tirgus neatkarīga enerģija.

Projekts tiks īstenots rūpnieciskas apbūves teritorijā, kur arī šobrīd atrodas citi līdzīgi objekti, tāpēc negatīvai ietekmei uz nekustamā īpašumā cenu nav pamata. Mērķis ir radīt papildu pievienoto vērtību Ropažu novadam – atpazīstamību, brīvā laika pavadīšanas iespējas un infrastruktūru. Tiks labiekārtota teritorija, uzlabota ceļu infrastruktūra un iekoptas zaļās zonas. Pārgājienu takas, riteņbraukšanas maršruti un aktivitāšu laukumi kalpos sabiedrības labbūtībai. Ja kopīgi izdosies izveidot atpazīstamu un iecienītu tūrisma objektu, tad nekustamā īpašuma vērtība apkaimē tiks ietekmēta pozitīvi.

Mēs ražosim siltumu un elektroenerģiju, kā resursu izmantojot atkritumu jaudu. Šī būs moderna atkritumu reģenerācijas rūpnīca, kurā izmantosim jaunākās nozares tehnoloģijas un kas atbildīs ES paraugprakses standartiem. Tā palīdzēs samazināt energoresursu cenas Latvijā un diversificēt enerģijas ražošanā izmantotos resursus. Šobrīd poligonos gadā tiek noglabāts vidēji 514 000 tonnu atkritumu. Rūpnīca pārstrādās enerģijā 143 000 tonnu atkritumu, kas ļauj ar siltumu apgādāt apmēram 100 000 iedzīvotāju.

Projektu īsteno CleanR Grupas uzņēmums “Vides resursu centrs”, tā realizācijā plānots iesaistīt investorus, un to darīsim sadarbībā ar starptautisku auditorkompāniju KPMG. Par prioritāti investoru piesaistē esam noteikuši pieredzi līdzīgu projektu realizācijā, tāpēc sākotnēji skatāmies uz Skandināvijas valstīm, kur atkritumu pārstrāde ir būtiska ekonomikas sastāvdaļa, uz Dāniju, Norvēģiju, kā arī uz partneriem no Vācijas un Francijas.

Enerģijas veidu un avotu diversifikācija ir ļoti būtisks neatkarības un ilgtspējas aspekts. Kad viena resursa saražotā enerģija konkurē ar cita resursa saražoto enerģiju, ieguvējs ir patērētājs, kuram nav par enerģiju jāpārmaksā. Vējš, saule un pārstrādātas izejvielas veido kompleksu vidi, kas ilgtermiņā var garantēt energoresursu pietiekamību, neatkarību un savstarpēja resursu konkurencē labāku siltuma tarifu iedzīvotājiem. Globālo risku dēļ nevar turēt visas olas vienā grozā.

Eiropā ir vairāk nekā 500 reģenerācija staciju. Dažās no tām ir būvētas jau sen, un to tehnoloģijas ir novecojušas un neatbilst mūsdienu vides prasībām, tāpēc šādu rūpnīcu slēgšana ir saprotama. Tāpat pakāpeniski samazināt atkritumu izmantošanu enerģijas ražošanā tiecas tās valstis, kurās atkritumu imports kļūst par biznesa modeli. Nedz viens, nedz otrs nav Latvijas gadījums. Mēs lietosim modernas tehnoloģijas, un pašu radīto atkritumu mums ir pārpārēm. Latvija gadā saražo ap 478,3 kilogramiem atkritumu uz iedzīvotāju, un, lai sasniegtu ES noteiktos mērķus, saskaramies ar otru galējību – jau drīzumā mums varētu būt grūtības atrast vietu pašu radīto atkritumu noglabāšanai. Izmantojot atkritumus siltuma ražošanā, mēs varam likt tiem strādāt, nevis dīkā gulēt poligonā, pelnot papildu sodus no Eiropas Savienības.

Jaunā rūpnīca noteikti netraucēs apkaimes iedzīvotājus. Tieši otrādi – labiekārtojot apkaimes teritoriju, rūpnīca kļūs par pievilcīgu apmeklējumu objektu. Visas pārstrādes darbības notiek slēgtā telpā un slēgtās iekārtās, izmantojot jaunas tehnoloģijas, atbilstoši Skandināvijas pieredzei un ES labajai praksei.

Izstrādājot projektu, izvirzām augstākas prasības, nekā noteiktas ES normās, jo vēlamies vidi padarīt patīkamu un pieejamu apkaimes iedzīvotājiem un tūristiem. Vides pārraudzības valsts birojs (VPVB) sniedzis atzinumu kaitējumu apkaimei nenodarīs.

Projektu īsteno CleanR Grupas uzņēmums, kas tiecas uz bezatkritumu saimniecību – gan izglītojot sabiedrību par to, kā mazāk radīt atkritumus, gan veicinot sabiedrības šķirošanas paradumus, vienlaikus padarot šķirošanu ērtāku un attīstot projektus, lai pārstrādāti atkritumi kļūtu par izejvielām kaut kā jauna ražošanai. Grupas darbību, kas balstīta aprites ekonomikas principos, vēlamies paplašināt, iesaistot sabiedrību un investējot jaunu, mūsuprāt, valstij un sabiedrībai ļoti noderīgu projektu īstenošanā.